Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) programmas “Dari digitāli” ietvaros uzsākta jauna digitālo līderu mācību kārta, lai mazinātu Latvijas sabiedrībā pastāvošo digitālo plaisu un veicinātu iedzīvotāju iespējas saņemt atbalstu e-risinājumu lietošanā. Programmas ietvaros līdz 2022. gada oktobra beigām plānots sagatavot 2000 digitālo līderu – dažādu iestāžu un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, kas iegūtās zināšanas nodos tālāk savās kopienās vai reģionos. Lai aicinātu Latvijas iedzīvotājus iepazīt un izmantot e-risinājumus, šie jautājumi tiek aktualizēti arī komunikācijas kampaņā “Latvija nākamajā līmenī”, kas turpināsies līdz novembra beigām.
Dalībai mācībās tiek atlasīti kandidāti no digitālo aģentu* iemaņu apguvušo kandidātu loka, kuriem piemīt līdera dotības, ir zināšanas un pieredze e-risinājumu izmantošanā, kuri ir atvērti personīgajai pilnveidei, vēlas un var palīdzēt citiem. Digitālos līderus atlasa Programmas eksperti, izmantojot īpašu iemaņu un personības testu.
Mācību rezultātā digitālie līderi iegūs papildu zināšanas un izpratni par e-risinājumiem un to sniegtajām priekšrocībām, drošu autentifikāciju, drošību internetā, kritisko domāšanu, drošu elektronisko parakstīšanos, argumentācijas un motivācijas prasmēm, lai spētu patstāvīgi risināt dažādas dzīves situācijas, izvēloties tām piemērotākos e-risinājumus, un ieteikt labākos risinājumus arī citiem. Pēc mācību pabeigšanas digitālie līderi spēs vieglā un saprotamā veidā nodot informāciju iedzīvotājiem un uzņēmējiem, palielinot to sabiedrības daļu, kas saziņai un formalitāšu kārtošanai ar valsts un pašvaldību iestādēm izmanto e-risinājumus. Tāpat digitālie līderi varēs sniegt atbalstu ikvienam sabiedrības pārstāvim, kuram trūkst digitālo prasmju e-risinājumu izmantošanā.
“VARAM izstrādātās “Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam” ilgtermiņā paredz panākt digitālo pamatprasmju attīstību vismaz 70% iedzīvotāju. Tajā pašā laikā saskaramies ar situāciju, kur valsts un pašvaldību iestādes samazina filiāļu skaitu, jo samazinās klātienē apkalpojamo personu skaits, bet vienlaikus palielinās sabiedrības nepieciešamība pēc tuvāk pieejama klātienes atbalsta. Tāpēc Programmas ietvaros izglītotie digitālie līderi būs kā vēstneši iedzīvotājiem un uzņēmējiem digitālo prasmju veicināšanā, kā arī motivēs efektīvi, patstāvīgi un droši šīs prasmes izmantot savstarpējā saziņā, darba vidē, pakalpojumu saņemšanā, sadarbībā ar valsti un pilsoniskajā līdzdalībā,” saka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs.
Digitālo prasmju paaugstināšana tieši sekmē dažādas sabiedrībai vēlamas pārmaiņas: gan sabiedrības iesaisti valsts pārvaldes procesos, veicinot pilsoniskas sabiedrības veidošanos, gan uzņēmēju spēju izstrādāt konkurētspējīgākus pakalpojumus un risinājumus, kā arī atvieglo ikdienas dzīves situāciju risināšanu, pateicoties digitālās transformācijas un tehnoloģiju sniegtajām iespējām. Tāpēc nepieciešamība pēc atbalsta personām jeb digitālajiem līderiem ir ļoti augsta, lai tie spētu sniegt atbalstu, motivētu un veicinātu iedzīvotāju vidū ieradumu lietot valsts un pašvaldību e-risinājumus ikdienā, īpaši to klientu vidū, kuriem ir zemas digitālās prasmes vai trūkst zināšanu par e-risinājumu izmantošanu.
“Covid-19 pandēmija spilgti izgaismoja digitālo iemaņu trūkumu dažādās sabiedrības grupās. Nereti cilvēku digitālās prasmes aprobežojas ar sociālo tīklu vai e-pasta vietņu lietojumu, bet mūsu klientu lokā ir ļoti daudz cilvēku, kas tehnoloģijas nav lietojuši vispār, tādēļ nopietnāku darbību veikšana raisa bailes un satraukumu par iespējamo neizdošanos. Šiem cilvēkiem ir ļoti vajadzīgs atbalsts situācijās, kurās viņiem pašiem nepietiek vajadzīgo iemaņu, tāpēc digitālo līderu mācības ir svarīgs solis ceļā uz digitālās plaisas mazināšanu sabiedrībā,” uzsver Latvijas Samariešu apvienības direktors Andris Bērziņš.
Saskaņā ar Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) 2020. gada datiem tikai 43% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir vismaz digitālās pamatprasmes (Eiropas Savienības vidējais rādītājs – 58%), un tikai 24% ir augstas digitālās prasmes (Eiropas Savienības vidējais rādītājs – 33%), kas Latviju ierindo zem citu Baltijas valstu un Eiropas Savienības valstu vidējā vērtējuma. Eurostat 2019. gada dati rāda, ka Latvija digitālo prasmju ziņā apsteidz vien trīs Eiropas Savienības valstis – Rumāniju, Bulgāriju un Itāliju, kaut arī internets Latvijā pieejams vairāk nekā 84% fizisko personu.
* VARAM no 2018. līdz 2020. gadam īstenoja integrēto komunikācijas un mācību aktivitāšu programmu “Mana Latvija.lv. Dari digitāli!”, kur nozīmīgākā programmas sastāvdaļa bija mācības 6000 personām (bibliotekāriem, skolotājiem, tiesu darbiniekiem, valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem un žurnālistiem), izveidojot unikālu digitālo aģentu tīklu visā Latvijā.