Digitālās prasmes šobrīd ir vajadzīgas teju uz ikkatra soļa – privātām vajadzībām, darba pienākumu veikšanai, arī atpūtai un izklaidei. Ja cilvēks neprot pielietot vienkāršākos digitālos rīkus un risinājumus vai izmantot e-pakalpojumus savām ikdienas vajadzībām, tas būtiski apgrūtina ikdienu. Pilnveidot un apgūt šīs prasmes var ikviens gan pašmācības ceļā, gan apmeklējot dažādas mācības un seminārus vai vēršoties pie tuvākajiem digitālajiem līderiem*, kuri ir apguvuši digitālo līderu mācības Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) īstenotās programmas “Dari digitāli” ietvaros.
Vija Proveja ir viena no Rēzeknes novada digitālajām līderēm. Viņa ir Rēzeknes novada Griškānu pagasta bibliotēkas vadītāja un ārpus darba pienākumiem rūpējas par savu saimniecību, aizraujoties ar dārza darbiem. Vija ir daudzpusīga, nebaidās apgūt jaunas prasmes un dod priekšroku dažādībai sava brīvā laika pavadīšanā: viņa nodarbojas ar floristiku, adīšanu, tamborēšanu, pirms pandēmijas dziedāja vietējā vokālajā ansamblī, kā arī laiku pa laikam bibliotēkā organizē radošās darbnīcas bērniem.
Neskatoties uz Vijas daudzpusību un aizņemtību, saņēmusi uzaicinājumu pilnveidot jau esošās un apgūt jaunas digitālās prasmes no Rēzeknes novada pašvaldības, viņa labprāt izmantoja šo iespēju.
Elastība un spēja pielāgoties aktualitātēm
Jaunu zināšanu apguve sniedz lielāku brīvības un drošības sajūtu, ka tad, ja pēkšņi nāksies mainīt ikdienas nodarbošanos, joprojām būs iespējams konkurēt darba tirgū. Plašāka zināšanu un digitālo prasmju apgūšana un sekošana līdzi tehnoloģiju attīstībai ir arī veids, kā uzlabot savu dzīves kvalitāti, finansiālo stāvokli un paplašināt redzesloku dažādās jomās.
“Sevis pilnveidošana un jaunu zināšanu apgūšana ļauj justies drošāk un brīvāk. Ir nemitīgi jāseko līdzi aktualitātēm, jo mainās ne tikai darbības digitālajā vidē, bet arī valsts likumi un dažādas pieejas. Piemēram, pašvaldībās arvien vairāk pakalpojumu var saņemt elektroniski – pieprasīt un saņemt pabalstus, iesniegt dažādus iesniegumus u. c. Manuprāt, tehnoloģijas padara ikdienu ērtāku, atvieglo dzīvi un ļoti ietaupa laiku, ko varam veltīt citām lietām. Un nav jātērē nauda transporta pakalpojumiem, lai izdarītu nepieciešamo,” savā pieredzē dalās Vija.
Viņa nesen kā sākusi izmantot e-adresi jeb valsts oficiālo elektronisko pastkastīti portālā Latvija.lv, tā ievērojami atvieglojot savu ikdienu: “Viss ir vienkārši – ērti un ātri. Jebkurā laikā un vietā varu saņemt vai parakstīt un nosūtīt savus dokumentus elektroniski, kaut sēžot mājās dīvānā. Manuprāt, noderīgi ir arī tas, ka vēstules no valsts un pašvaldību iestādēm ātri un ērti var saņemt cilvēki, kas dzīvo ārzemēs, neuztraucoties, ka kāda vēstule no šīm iestādēm ir palaista garām.”
Citiem tādi jēdzieni kā “e-paraksts’, “elektroniskais pakalpojums”, “e-iesniegums” šķiet pavisam sveši. Arī Vija stāsta, ka pirms digitālo līderu mācībām neprata izmantot daudzus digitālos rīkus, taču viņa juta lielu iedrošinājumu nebaidīties apgūt ko jaunu, pat ja šajā ceļā gadītos kļūdīties.
Iedrošinājums ikdienas paradumu maiņai
Saprotot, ka ir jāmaina savi paradumi, kas daudzu gadu garumā bijuši nemainīgi dienu no dienas, cilvēki pirmajā brīdī mēdz izjust un izrādīt pretestību. Līdzīgi ir arī ar digitālo vidi, digitālajiem rīkiem un risinājumiem – sākumā šķiet, ka tie nav vajadzīgi, nav arī īpašas vēlmes tos apgūt un izmantot. Tāpēc nereti ir vajadzīgs iedrošinājums un citu cilvēku pieredze, lai iedvesmotos mainīt arī savus uzskatus un darbības. Vairs nav obligāti jādodas uz pašvaldību, lai saņemtu kādu pakalpojumu, jo tagad tie ir pieejami arī kā e-pakalpojumi, piemēram, dzīvesvietas deklarēšana.
Vija stāsta, ka cilvēkiem trūkst motivācijas un iedrošinājuma apgūt digitālās prasmes: “Vecāka gadagājuma cilvēkus vajag iedrošināt un uzsvērt digitālo risinājumu un rīku, kā arī e-pakalpojumu ieguvumus. Cilvēki ir dažādi, taču daudzi , ar kuriem esmu sastapusies, pat nevēlas apgūt digitālās prasmes, viņi, piemēram, izmanto tikai telefonu, lai sazvanītos ar tuviniekiem. Cilvēkiem bieži trūkst motivācijas, un vieglāk ir palūgt palīdzību kaimiņiem, bērniem vai mazbērniem. Bet ir arī tādi, kuri 80 gadu vecumā vēlas ikdienā lasīt ziņas portālos un izmantot internetbanku.”
Palīdzot apkārtējiem apgūt digitālās prasmes, Vija dzird dažādus argumentus un viedokļus: “Viens no argumentiem, kāpēc cilvēki nevēlas apgūt digitālās prasmes, ir bailes, viņi labāk paļaujas, ka kāds cits to paveiks. Citi arī saka, ka uztraucas, ka nospiedīs ne to pogu un kaut ko “salauzīs”.” Tomēr Vija uzsver – šādas bažas ir nepamatotas: jo labākas digitālās prasmes, jo elektroniskajā vidē vairāk iespēju un lielāka neatkarība. Vija iesaka pirmos soļus digitālajās prasmēs apgūt kopā ar tuvāko digitālo līderi, kas palīdzēs, iedrošinās un radīs pārliecību, ka dažādi digitālie rīki un pakalpojumi ikdienu atvieglo un padara daudz ērtāku.
* Digitālie līderi ir cilvēki, kuri apguvuši programmas “Dari digitāli” mācību kursu, bet vēl pirms tam izturējuši atlases procesu – kvalificējušies līderu mācībām, izpildot īpašu iemaņu un personības testu. Digitālo līderu uzdevums ir palīdzēt ikvienam sabiedrības pārstāvim apgūt digitālās prasmes un e-risinājumu izmantošanu, gan pastāstot par tiem, gan praktiski mācot cilvēkus. Tuvāko digitālo līderi var atrast digitālo līderu kartē, kas pieejama vietnē https://daridigitaliarhivs.lv/digitalo-agentu-karte/.