Piektdien, 14.jūnijā, dažādu nozaru eksperti pulcēsies diskusijā “Latvija Eiropā – atbalstāms reģions vai inovāciju lielvalsts”, kuras laikā meklēs atbildes uz jautājumu, vai tieši daudzveidīgās inovācijas spēs sekmēt Latvijas attīstību ilgtermiņā un kuras nozares būs veiksmīgākās? Diskusiju organizē Ziemeļeiropas Forsaita institūts sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM).
“Inovāciju nodrošināšanai vairs nav nepieciešamas tikai pētniecības laboratorijas, jo dzīve pati piedāvā inovāciju inkubatora apstākļus. Nepieciešama tikai vēlme darboties un spēja saskatīt iespējas tur, kur citi tās neredz. Bieži vien inovācijas rodas, izmantojot jaunākās vadīšanas pieejas. Latvijai ir visas iespējas kļūt par inovāciju lielvalsti. Ir jāapzinās inovāciju veidu daudzveidība un jāattīsta inovāciju ekosistēma, kas veicina ne tikai pētniecību, bet rada labvēlīgu vidi arī radošai domāšanai, jaunāko zināšanu un pieeju apguvei un izmantošanai inovāciju nodrošināšanai,” stāsta Ziemeļeiropas Forsaita institūta valdes priekšsēdētāja Tatjana Volkova.
Viena no diskusijas tēmām būs, vai Latvijas ilgtermiņa attīstības iespējas ir tieši IKT nozarē, kurai ir potenciāls kļūt par Latvijas galveno eksporta produktu? Dati liecina, ka pēdējos pāris gados ir vērojams eksporta pieaugums IKT nozarē, tāpēc tiks skaidrots, kādas ir prognozes tās attīstībai nākotnē, un, vai tas ir vienīgais Latvijas izaugsmes balsts?
“IKT nozare noteikti ir viena no tām, kur Latvijai ir milzīgs attīstības potenciāls. Jau pašlaik strauji pieaug IKT nozares eksports. Ne reizi vien ir uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti laba IKT infrastruktūra – šajā jomā esam soli priekšā daudzām Eiropas valstīm. Tomēr, lai šo infrastruktūru pilnvērtīgi izmantotu, nepieciešams krietni uzlabot Latvijas iedzīvotāju digitālās prasmes. Tādēļ uzskatu, ka Latvijas lielākajiem ieguldījumiem jābūt tieši IKT izglītībā, jo zinoši un prasmīgi speciālisti spēs nākotnē Latviju padarīt par IKT eksporta lielvalsti,” saka VARAM valsts sekretāra vietnieks IKT jautājumos Edmunds Beļskis.
Diskusijā piedalīsies arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Jānis Endziņš, Ziemeļeiropas Forsaita institūta valdes loceklis Ivars Namatēvs, Ekonomikas ministrijas Inovācijas departamenta direktore Elīna Branta, SEB bankas inovāciju vadītājs Kārlis Karolis, Latvijas Kosmosa Industrijas Asociācijas prezidents Pauls Irbins, Latvijas Tehnoloģiskā centra direktors Jānis Stabulnieks un Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors, akadēmiķis Ivars Kalviņš.
Latvijas iedzīvotāji jau 15 gadus aktīvi izmanto iespējas, ko sniedz Latvijas dalība ES. Iedzīvotāji novērtē ceļošanas un studiju iespējas, atbalstu uzņēmējdarbības attīstīšanai un ieguldījumus vides un dzīves kvalitātes uzlabošanā. To apstiprina arī Eirobarometra pētījums, saskaņā ar kuru 75% Latvijas iedzīvotāju jūtas piederīgi Eiropai. Tajā pašā laikā Latvijas iedzīvotāju aktivitāte šajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās bija viena zemākajām Eiropas Savienībā. Daudzi pauž bažas, ka ES piedzīvo straujas pārmaiņas, kas iezīmē tās norietu, savukārt par ES sniegtajām iespējām norāda, ka Eiropas fondu finansējums ir neveselīga nauda.
Diskusija notiks “Hotel Bergs” (Elizabetes 83/85), sākums plkst.12.00. Diskusiju vadīs Edmunds Jansons. Pasākuma laikā tiks prezentēts arī Ziemeļeiropas Forsaita institūts, kas dibināts ar mērķi sekmēt ilgtermiņa domāšanu kā vienu no sabiedrības un tautsaimniecības attīstības instrumentiem.